Čau! Nu ko, sākšu jau te pamazām darboties un beidzot sadūšojos piereģistrēties formspringā. Protams, nekādas baigās jēgas nav, īpaši arī nepatīk, bet nu vajag izmēģināt. Tā ir tāda kā testēšana. Tātad tā.. Re, lapas labajā stūrītī, zilā krāsā ir tāda kastīte, varam mierīgi, pa taisno no šejienes man kaut ko uzjautāt. Uz jēlībām neatbildēšu. Tas ir viss, ko pagaidām vēlējos pateikt. Tā kā līdz nākamajam rakstam! :3
Tikko atvēru laikrakstu "Kopsolī" kārtējo numuru un pāršķirstot nejauši uzdūros rakstam par drosmīgajiem nedzirdīgajiem pasaulē. Īstenībā neko tādu nebiju cerējusi kādreiz dzīvē izlasīt vai dzirdēt, ka ir kāds nedzirdīgais, kurš dzied un repo. Īstenībā esmu patīkami pārsteigta, jo īstenībā deaf ppl it kā nevarētu kaut ko tādu izdarīt. Šo jaunekli sauc Šons Forbss, kurš kopš bērnības ir ar dzirdes zudumu 90% apmērā. Bērnībā viņš esot iemīļojis hip-hopa mūzikas zemās vibrācijas, un, spēlējot bungas, viņš attīstījis ritma izjūtu. Pašlaik Šonam ir 27 gadi un viņš ir parakstījis līgumus ar pazīstamām ierakstu studijām, piemēram, ar Broadcast Music Inc., kurā savulaik savas dziesmas ierakstīja paši Bītli.
Rekur viņa mājaslapa, kurā var noklausīties viņa dziesmu "Esmu nedzirdīgs" jeb "I'm Deaf" - http://www.deafandloud.com/ .
Es pati noklausījos un īstenībā pat nevarētu pateikt, ka viņam ir kādas problēmas ar dzirdi, tomēr youtub'ā atradu interviju ar viņu, kur tiešām es pārliecinājos par viņa nedzirdīgumu. Dikti lepojos ar viņu. Šon, tā tik turēt!
"Kad Raitis ienāks klasē, smejamies par viņu!" Šāda frāze bieži vien izspļaujas ārā no Ēvalda mutes. Parasti šie smiekli ir feikoti, bet kad viņš paskatās un paceļ savu augšlūpu, tad gan aiziet īstie smiekli. Nu ko, teicu, ka uzrakstīšu par Tevi, tad še Tev nu bija! Zinu, ka bez jēgas raksts, bet nu pats uzprasījās. :D
Diena sākās ar patīkamu un svaigu pavasara gaisu. Gāju uz skolu un kaifoju. Skolā - kā parasti. Garlaicīgi un visu laiku čīkstu, ka gribu uz mājām. Vienkārši neizturamas 3 matemātikas un 2 literatūras plus pēdējā stunda vistrakākā, kurai vairs nav spēka pievērst uzmanības - angļu valoda. Pēc četrdesmit minūtēm beidzot pienāk tas brīdis, kad noskan pēdējais piektdienas zvans. Nevar būt! Izeju ārā no skolas un visapkārt ir kaut kādi smacīgi dūmi. Ārā ļoti silts. Pat pārāk silts. Nu labi, ļoti silts. Es sajutos kā vasarā. Saule svilināja manu pēcpusi , jo man kājās bija melnas bikses. So shitty. Vajadzēja ģērbt kaut ko gaišāku. Ahh.
...
Tagad sēžu un mēģinu neiemigt. Kāpēc? Tā vajag. Cerams, ka izdosies. Kaut gan kāda varbūtība, ka es neaizmiegu pie datora un pierē man nebūs enters? o_0
Beidzot ir pienācis maijs. Btw, maijs mans mīļākais mēnesis. Nezinu kāpēc. Laikam tāpēc, ka patīk tā sajūta , kad jāiet uz skolu, bet neko tur nav jādara. Var teikt, ka ir tāds neliels čilliņš. Hmmm. Īstenībā laiks ir tik ātri pagājis. Atceros, kā stresojām pirms eksāmeniem. Akjel. Kā kādreiz ir teikusi mana krievu valodas skolotāja - "Ja kādreiz laiks vilkās lēni, tad mēs vēl iekšēji jutāmies mazi, bet, ja laiks tagad iet vēja spārniem, tad mēs esam kļuvuši ne tikai fiziski, bet arī morāli pieauguši..." Ā, fak, man laiks vienkārši skrien ;DDDDD
Februāra nogale. Kūst, smaržo pēc pavasara. Slapjš, saulains. Sigita paliek laimīgāka un laimīgāka. Pienāk marts. Khe, khēm, kaut ko nesapratu? Marts!!! Pavasaris!!! Viss būtu superīgi, ja, protams, ārā būtu slapjš, bet diemžēl ir stulbais ledus, turklāt, sniegs krīt un krīt un KRĪT. Šonakt būs -20C. Nu super! My dream spring! Mwahahahaha.
Vakar, ieejot maksimā, gāju garām kurpju nodalījumam. Blakus iet draugs un saku viņam, nu ko, ja es tev atradīšu tavu izmēru - ģērbsi? Piekrita... Sāku dikti meklēt. Atrodu kkādas gepardaina raksta kurpes ar augstu papēdi. Protams, atradu par 2 izmēriem mazāku nekā vajag, bet pofig. Apģērba, es sāku dikti rēkt, bet galvenais, ka aizmugurē vēl cilvēki. Haha, interesanti, ko viņi padomāja? :D:D:D:D
Yes. Beidzot viņš garām. Nezinu kā citiem, bet man briesmīgi gribas uz skolu. Tur virmo jautrība ne tikai gaiteņos, bet arī kabinetos, kuros notiek mācības. Ehh.. Skola, skola. Kādreiz negribīgi gaidīju brīvlaika beigas, tagad es viņas ar nepacietību gaidu. Sō īviļļ. Mwahaha. Nu jā. Jauns gads, jauni piedzīvojumi. ;DD
Esmu daudzpusīga, komunikabla, dīvaina. Gandrīz visu laiku smejos. Neapvainojos par katriem sīkumiem, bet, ja mani kāds māk novest no pacietības, tad nav labi.