Beidzot tā briesmīgā doma no galvas ir pazudusi. Beidzot!!! Jau otro gadu galvā turēju to murgu. Murgu, ko sauc par ZPD. Vakar bija tā diena, kad beidzot varēju sajust svaigu printera pulvera smaku uz tikko nodrukāta papīra. Tas bija mans darbs. Bija tik patīkami to satausīt un pieglaust sev klāt. Beidzot redzēju viņu ne aiz monitora ekrāna.
Šodiena piebeidza manas mokas pavisam. Pulksten 10:10 aizstāvēju savu darbu. Nu var mierīgi atpūsties! Pat saule pēc aizstāvēšanas sāka spīdēt (varbūt tas bija Mārtiņa Freimaņa dzīvespriecīgais smaids, kuru vēlētos vēl kādreiz sastapt Rīgas ielās (Lai vieglas smiltis!)). Laikam tā ir kaut kāda zīme.
Šodiena piebeidza manas mokas pavisam. Pulksten 10:10 aizstāvēju savu darbu. Nu var mierīgi atpūsties! Pat saule pēc aizstāvēšanas sāka spīdēt (varbūt tas bija Mārtiņa Freimaņa dzīvespriecīgais smaids, kuru vēlētos vēl kādreiz sastapt Rīgas ielās (Lai vieglas smiltis!)). Laikam tā ir kaut kāda zīme.
