Shut me up :3

nu ko, uzgāju virsū vienai labai acu ilūzijai. galvenais darīt visu, ko tas vecis saka.

"Kad Raitis ienāks klasē, smejamies par viņu!" Šāda frāze bieži vien izspļaujas ārā no Ēvalda mutes. Parasti šie smiekli ir feikoti, bet kad viņš paskatās un paceļ savu augšlūpu, tad gan aiziet īstie smiekli. Nu ko, teicu, ka uzrakstīšu par Tevi, tad še Tev nu bija! Zinu, ka bez jēgas raksts, bet nu pats uzprasījās. :D

Diena sākās ar patīkamu un svaigu pavasara gaisu. Gāju uz skolu un kaifoju. Skolā - kā parasti. Garlaicīgi un visu laiku čīkstu, ka gribu uz mājām. Vienkārši neizturamas 3 matemātikas un 2 literatūras plus pēdējā stunda vistrakākā, kurai vairs nav spēka pievērst uzmanības - angļu valoda. Pēc četrdesmit minūtēm beidzot pienāk tas brīdis, kad noskan pēdējais piektdienas zvans. Nevar būt! Izeju ārā no skolas un visapkārt ir kaut kādi smacīgi dūmi. Ārā ļoti silts. Pat pārāk silts. Nu labi, ļoti silts. Es sajutos kā vasarā. Saule svilināja manu pēcpusi , jo man kājās bija melnas bikses. So shitty. Vajadzēja ģērbt kaut ko gaišāku. Ahh.

...

Tagad sēžu un mēģinu neiemigt. Kāpēc? Tā vajag. Cerams, ka izdosies. Kaut gan kāda varbūtība, ka es neaizmiegu pie datora un pierē man nebūs enters? o_0

Beidzot ir pienācis maijs. Btw, maijs mans mīļākais mēnesis. Nezinu kāpēc. Laikam tāpēc, ka patīk tā sajūta , kad jāiet uz skolu, bet neko tur nav jādara. Var teikt, ka ir tāds neliels čilliņš.
Hmmm. Īstenībā laiks ir tik ātri pagājis. Atceros, kā stresojām pirms eksāmeniem. Akjel. Kā kādreiz ir teikusi mana krievu valodas skolotāja - "Ja kādreiz laiks vilkās lēni, tad mēs vēl iekšēji jutāmies mazi, bet, ja laiks tagad iet vēja spārniem, tad mēs esam kļuvuši ne tikai fiziski, bet arī morāli pieauguši..." Ā, fak, man laiks vienkārši skrien ;DDDDD